Svecīšu vakars
- 03 Novembris 2014
Ir vēls rudens- gada mijkrēslis. Dienas kļuvušas īsas, naktis garas un tumšas. 
Rītos virs zemes paceļas balta migla un kūleņo, klejo pa pļavām, ceļiem, stigām, iegriežas katrā sētā un pagalmā. Mūsu senči teica- veļu laiks. Mūsu tālie senči ticēja, ka dvēseles nāk paciemoties dzimtajās mājās, paietas gar ābeļdārzu, gar aku, gar lopu kūtiņu, tīrumu, it kā pārbaudot, kā viņu aizsāktos darbus turpina viņu senči.
Lielie lauku darbi apdarīti, zemīte uzarta un atpūšas. Cilvēkiem ir radies brīvāks brīdis, lai iegrieztos kapsētā, pakavētos atmiņās un atcerētos tos, kuri kādreiz bija ļoti, ļoti mīļi, arī tagad, jo sirds jau neaizmirst.
