Mīļā skola, tavu ceļa maizi mēs paņēmām uz visu mūžu līdz!
- 29 Augusts 2018
Skola, tas skan lepni. Skola ir mūsu dzīves sākums un pamats un kopā, sadarbojoties ar vecākiem, kas deva mums dzīvību, mēs esam izauguši un kļuvuši par to, kas mēs esam.
Daži vārdi par Ozolaines skolas vēsturi. Skola savu darbību uzsāka 1872.gadā ar nosaukumu Ozolmuižas pagasta skola. 1950.gada 15.augustā es sāku strādāt skolā ar nosaukumu Ozolaines septiņgadīgā skola. Kad tika uzbūvēta šī divstāvu skolas ēka, tās nosaukums bija Ozolaines astoņgadīgā skola. 1962.gadā atvērās arī krievu plūsma ar krievu valodas apmācību 1.-4.klasēs, kurās mācīja skolotāja Čotkina un Vavilova. Bet divplūsmu skola nepastāvēja ilgi. Skolu reformēšanas laikā 20.gs 90.gados skolai tika dots nosaukums Ozolaines deviņgadīgā skola. 2003/2004.gada skolu slēdza nepietiekama skolēnu skaita dēļ.
Skolotāju kolektīvs bija mainīgs, jo nāca piestrādāt skolotāji pensionāri no Rēzeknes. Es sākumā strādāju kā 1.-4.klases skolotāja, vēlāk ka vēstures pasniedzēja, jo beidzu neklātienē Latvijas Valsts universitāti. Mani pieņema darbā skolas direktore Mežalovniece, nākošie skolas direktori bija Ančupāne, Stepiņš. Pēdējais direktors bija Gunārs Gžibovskis.
1967.gada 27.februārī es sāku strādāt par skolas direktori un paralēli mācīju vēsturi un tā līdz 1986.gada 31.augustam. Sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu direktores amatu atstāju. Darba gaitas skolā beidzu 1994.gadā 31.maijā - kopējais darba stāžs skolā 44 gadi. Viss mūžs - vienā skolā.
Skolotāju kolektīvs vienmēr ir bijis draudzīgs, saliedēts, darbaspējīgs. Paši organizēja un vadīja skolas kosmētiskā remonta darbus, vienmēr skolā tika pienācīgi sagatavota jaunajam mācību gadam. Nāca arī jaunie skolotāji pēc augstskolu beigšanas, bija aktīvi, atsaucīgi – Līga Abricka, Ņina Rindža, Irēna Rampāne, Andra Širina, Biruta Buharina, skolotāja Skutāne, kura organizēja ārpusklases pasākumus. Liels paldies direktores vietniecei mācību darbā Genovefai Upeniecei, kura prata sekmīgi organizēt mācību darbu.
Smagu darbu veica skolas tehniskie darbinieki: Bronislava Ušča, Ustinja Vinogradova, Ņina Spriņģe, Valentīna Cucure un citas. Viņām bija jāsanes ūdens no ciema padomes akas, kura atradās ceļa otrajā pusē. Viņām bija jāveic telpu uzkopšanas darbi, krāšņu kurināšana, bērnu pusdienu gatavošana, trauku mazgāšana un citi saimnieciskie pienākumi. Darbs bija grūts un atbildīgs, jo bija pēckara gadi, arī kolhoziem bija nepieciešama skolēnu roku palīdzība ražas (kartupeļi, bietes) novākšanā. Grūtības sagādāja skolas saimnieciskā puse, jo trūka līdzekļu gan remontdarbiem, gan mācību līdzekļiem. Palīgā naca mūsu “šefi”- Rēzeknes putnu fabrika un Matrosova vārdā nosauktā sovhoza vadība. Viņu palīdzība bija neatsverama skolas remontdarbos, malkas sagādē, ēdināšanas izmaksu segšanā.
Paldies visiem, kuri ir dzīvi un dzird mūs, lai mūžīgs miers tiem, kuri ir viņā saulē. Paldies Jums visiem, esiet veseli, darboties spējīgi un laimīgi. Lai Jums veicas!
Klemetnīne Buharina
Ozolaines skolas direktore (1967-1994)
Ozolaines skolas skolotāja (1950-1967)
