Kad sirdis pukst vienā ritmā daudzus gadus…

FaceBook  

Muravjovi

Rēzeknes novadā jau daudzus gadus tiek piekopta tradīcija maija mēnesī pulcēt vienuviet Rēzeknes novada zelta kāzu jubilārus, kā arī pārus, kas svin dimanta kāzas un citas nozīmīgas kāzu jubilejas. Šogad laimīgo pāru vidū bija arī Jeļena un Feodors Muravjovi no Ozolaines pagasta Ritiņiem. Ar maigumu, labsirdību un mīlestību ir piepildīti viņu acu skatieni un sirds saka priekšā, ka viņu starpā valda saticība un harmonija… Par godu šim īpašajam notikumam, devāmies ciemos pie Jeļenas un Feodora, lai uzzinātu par viņiem ko vairāk!
Pastāstiet lūdzu katrs par sevi, par savu bērnību, jaunību…

Muravovi
Feodors: Es piedzimu Balbišos (tādi Rēzeknes novadā ir trīs), tajos, kas agrāk atradās Ružinas pagastā, bet tagad jau- Sakstagala pagastā. Tēvs bija kara invalīds, strādāt nevarēja, dzīvojām ļoti nabadzīgi. Pabeidzu vidusskolu Ciskādos, Ružinas pagastā. Skolā klājās labi, bija labi skolotāji, prata labi paskaidrot mācību vielu. Piemēram, matemātikas skolotājs bija tāds- ja tu stundas laikā kaut ko nesaprati, sliktu atzīmi nelika, bet noteikti, obligātā kārtā bija jānāk uz individuālu nodarbību pēc stundām, kur tad skolotājs vēlreiz centās mācību vielu paskaidrot, līdz audzēknim pavisam viss bija skaidrs. Vēlāk jau mani klasē dēvēja par “klases matemātiķi”. Un es uzskatu, ka tas ir tieši pateicoties mūsu matemātikas skolotājam. Šo cilvēku vienmēr atceros! Jo- vai nu skolotājs vienkārši atnāk un izdara prasītā minumumu, vai arī viņš izliek visu sevi un pacenšas, lai bērni apgūtu viņa priekšmetu! Kad pabeidzu skolu, devos armijā. Tiku dienēt ne pavisam labos apstākļos- man bija jāsargā īpaši smagus noziegumus izdarījušas personas. Šāda specrežīma iestāde bija vienīgā visā padomju savienības teritorijā. Patiesībā tas bija bīstami, tur aizgāja bojā daudzi cilvēki, daudzi zaldāti. Toties pēc šīs “prakses”, atnākot no armijas, mani uzreiz paņēma strādāt milicijā, kur nostrādāju 2 gadus, jo arī milicijā tiku strādāt ne pārāk labvēlīgos apstākļos. Gaigalavā vēļ bija vācu armijas karaspēka daļas- tur ne strādāt, ne dzīvot nebija droši. Jebkurā brīdī tevi varēja nogalināt, tāpēc ilgi tur nebiju gatavs palikt. Vēlāk 2 gadus strādāju dzeldzceļa stacijā. Pēc tam- iepazinos ar savu sievu. Viņa bija torņu kravas celtņa operatore. Bet mani uzaicināja par torņa celtņu montieri. Tā mēs kļuvām par kolēģiem. Bet vispār mēs jau bijām pazīstami pirms tam. Sakarā ar to, ka montiera profesijā bija regulāri jābraukā komandējumos un reti biju uz vietas, Jeļena mani pierunāja uzteikt šo darbu, es viņai arī paklausīju un aizgāju uz Slaukšanas aparātu rūpnīcu strādāt, kur nostrādāju līdz pat pensijas vecumam. Jāsaka, ka sirdij lielāks gandarījums tomēr bija strādāt iepriekšējā uzņēmumā un dot savu ieguldījumu māju celtniecībā, jo bija sajūta, ka tieši mēs darām ko tādu, kas cilvēkiem dod nepārprotamu labumu dzīvē, un tas deva gandarījuma sajūtu.
Jeļena: Es augu ar mammu, tētis nomira agri. Mammai bija viena roka. Izmācījos skolā, savukārt pēc tam mamma mani aizsūtīja mācīties par šuvēju. Bet man šūšana nepavisam nepadevās, nespēju to darīt. Un tieši šajā laikā notika uzņemšana mācībām par torņu celtņu operatoru, tur es arī devos. Apguvu šo prasmi un šajā jomā arī sāku strādāt. Pirmā celtne manā darba praksē bija skola Preiļos. Vēlāk pārsvarā pa Rēzekni strādāju, bija lielas brigādes, mazi un ļoti lieli projekti. Jāsaka, ka pa manu darba mūžu esmu ar savu darbu piedalījos vismaz trešās daļas Rēzeknes daudzstāvu ēku celtniecībā, tai skaitā- gan dzīvojamās ēkas, gan skolas, gan- slimnīca, lopbarības rūpnīca, viesnīca. Un es nebiju vienīgā sieviete, kas darīja tādu darbu, patiesībā sievietes bija vairākumā pret vīriešiem. Sievietes labprātāk tika uzņemtas, jo tā bija drošības garantija, ka nebūs problēmu ar alkoholu, kas veicinātu darbu kavēšanos un dīkstāvi. Sāku es strādāt ar celtni, kura celtspēja bija 1,5 tonnas, pēc tam 3 tonnu, tad 5 tonnu, līdz tiku pie 8 tonnu celtspējas celtņa. Kad cēlām pirmās deviņstāvu mājas Rēzeknē, man bija jāstrādā uz ļoti augsta kravas celtņa. Kā tagad atceros, ka celtnī bija paredzēts sūtīt operatoru vīrieti, bet viņš atteicās strādāt tādā augstumā. Gāju es. Celtnis bija ārkārtīgi augsts, es no pirmās reizes nemaz nespēju uzkāpt augšā līdz kabīnei, jo gluži vienkārši palika bail. Līdz pusei torņa uzkāpju un kāpju atpakaļ lejā. Tikai no trešās reizes man izdevās sevi pārvarēt un uzkāpt līdz kabīnei. Darbs arī nemaz tik vienkāršs nebija- tev liekas, ka esi jau piebraucis pie kravas, nolaidis āķus, bet no apakšas sauc: “Vēl drusku tuvāk, vēl drusku pa labi vai pa kreisi!” Bija celtnes, piemēram, Rēzeknes slimnīca, ko cēla uzreiz no četriem stūriem, tad mēs reizē 4 celtņi objektā strādājām. Pa savu darba mūžu esmu apmācījusi arī daudzus mācekļus.
Strādāt uz celtņa patiesībā bija interesanti- jo lielāks celtnis bija, jo augstāk operators atradās, jo skaistāka panorāma pavērās uz pilsētu. No augsto celtņu kabīnēm varēja teju vai visu pilsētu pārskatīt, neaizmirstami skati pavērās. Ļoti skaisti no augšas izskatījās mirdzošie baznīcu torņi…
Feodors papildina: strādāt uz augstceltņa nevarēja katrs. Piemēram, kad celtnis paceļ smagu kravu, tas noliecas zināmā mērā arī pats- kuram mazāka dūša, tam kļūst neizturami bail, ka konstrukcija var apgāzties. Līdz ar to, ne visi varēja strādāt, citi meta mieru jau sākumā.
Jeļena atceras, ka reizēm bija jāceļ kravas arī smagākas par celtņa paredzēto kravnesības spēju, bet nebija izvēles iespēju. Viņai pašai bija gadījies celt tādu kravu- kaut arī viņa visu darīja ļoti lēnām un uzmanīgi, pārtrūka troses, kas turēja kravu, celtnis krietni sasvērās un maz trūka, lai apgāztos, taču viss beidzās labi. Ar laiku viņa pie šī darba pierada un vairs īsti neizjuta bailes nedz no augstuma, nedz specifikas. Kā viņa pati smej- es jau no bērnības pieradu kāpelēt pa kokiem un citam augstām vietām. Bet jau darba gados- pēc vairākām nedēļām atvaļinājumā, Jeļena smejas, jau apnika atrasties uz zemes un tā vien gribējās kaut kur uzrāpties augstāk, trūka šīs sajūtas. Kopumā šajā profesijā tika nostrādāti pāri par 30 gadiem.
Kā Jūs iepazināties?
Feodors: Man Rēzeknē nebija kur dzīvot un viena paziņa ieteica, ka “tajā un tajā” mājā tiek izīrēta gultasvieta. Tā nu es nonācu mājā pie savas topošās sievasmātes un topošās sieviņas. Liktenis bija lēmis atnākt uz šo vietu un palikt uz visiem laikiem. Sievasmāte man bija īsts zelts. Jutos tur labi, gluži kā mājās… Un par mājām tās arī kļuva!
Jeļena: Toreiz mēs dzīvojām ar manu mammu un manu mazo dēlu, kurš vēl bija zīdainis. Mans pirmais vīrs aizgāja bojā traģiskā negadījumā, tā mēs palikām mājās 2 sievietes un mazs bērns. Feodors, ienācis mūsu mājās, sāka mums palīdzēt. Laika gaitā, kad dēls paaugās, viņš sāka Feodoru saukt par tēti. Feodors viņu lutināja. Tā maz pamazītēm viņi tik tiešām ļoti satuvinājās.
Feodors: Sievasmāte, būdama ar vienu roku, pienu vadāja, kannas staipīja viena pati. Viņām sievietēm smagi bija vienām, man gribējās palīdzēt viņām.
Tā redzot, cik labi cilvēki ir blakus, cik labi un droši ir kopā vienam ar otru, laika gaitā radās mīlestība un ģimene…
Izveidojās ģimene, abi vecāki strādāja. Jeļenai un Feodoram bija savs labs, četristabu dzīvoklis. Ģimenē auga 2 dēli un 1 meita. Diemžēl šobrīd 1 no dēliem ir jau aizsaulē. Jeļena atzīst, ka mazmazbērnu viņiem vēl nav, bet ir mazmeita un mazdēls.
Ko Jums patīk darīt brīvajā laikā, ko patīk darīt kopā?
Jeļena: Īsti kopīgu aizraušanos mums nav. Feodoram ļoti patīk risināt sudoku mīklas, tāpat viņam ļoti patīk rakties zemē- dārzs un siltumnīca ir viņa sirdslieta. Viņš ļoti labprāt iet uz mežu pēc sēnēm, ogām, slotas pirtij gatavot, savukārt man patīk puķes, es rosos ziedu dārzā. Agrāk govis turējām, bet tagad jau mums veselība nav tik laba, lai pie lopiem strādāt. Arī Feodors pēdējos gados ir aizrāvies ar puķēm- viņš audzē gladiolas.
Feodors: Kad dodamies ciemos, vienmēr ir pašu audzētu ziedu pušķis līdzi, jo veikala puķes vāzēs ilgi nestāv, bet pašu audzētās- cita lieta!
Vai Jums ir kādas tieši Jūsu ģimenei raksturīgas tradīcijas, šo daudzo gadu laikā izveidojušās…?
Jeļena: Vienmēr visus svētkus esam svinējuši un svinam kopā. Pie mums ciemos nāk radiņi, mēs dodamies ciemos pie viņiem. Agrākajos laikos vispār visi kaimiņi, tuvāki un tālāki sanāca, piemēram, lai svinētu Līgo svētkus kopā- kur dega ugunskurs, tur visi arī pulcējās, neatkarīgi no tautības! Līksmojām, dziedājām kopā, dejojām! Patiesībā, regulāri pulcējāmies kopā, mums bija iecienīts kalns, tepat tuvumā, šī kalna galā mēs arī dedzinājām ugunskuru un labi pavadījām laiku.
Kāds ir noslēpums, ka 50 pāri gadus var dzīvot kopā?
Jeļena: Vajag dalīties ar otru, piedot otram. Tas jau nav nopietni, kad pāra attiecībās strīdas par katru sīkumu, bet no sīkuma izceļas pamatīgs skandāls, tā nedrīkst! Vajag prast viens otram piedot, visādi taču mēdz gadīties… Mans Feodors ir ļoti mierīgs pēc dabas, citreiz, kad sadusmojas, drīzāk pagriezīsies un aizies prom, nekā strīdēsies par kaut ko. Pēc tam, kad atgriežas atpakaļ, jau visu ir aizmirsis, atkal ir mierīgs un labā noskaņojumā.
Ko Jūs, kā pieredzējis, ilgus gadus laimīgi kopā nodzīvojis pāris, varētu novēlēt jaunajiem pāriem, kas tikai tagad dibina savas ģimenes?
Jeļena: Vajag viens otram prast piedot. Visas problēmas var pārrunāt, izrunāt, atrisināt, jo citādi nekas nesanāks... Piedot vajag, kad otram gadās kļūdīties dzīvē, ir taču dažādas situācijas. Kāda jēga no lamāšanās, kaušanās un briesmīgas konfilktēšanas… Citreiz, kad paskaties raidījumus televīzijā, nākas redzēt šausmīgas situācijas cilvēku attiecībās un atliek vien brīnīties, kā tā var dzīvot… kur cilvēkos rodas tik daudz nežēlīguma vienam pret otru… Tāpēc jaunajiem pāriem novēlam dzīvot saticīgi, visas neskaidrības izrunāt un prast viens otram piedot!!!

Ar Zelta kāzu jubilāriem sarunājās
Santa Ostaša
Ozolaines TN vadītāja

Materiāla puiblicēšana ir mutiski saskaņota ar Datu subjektiem!

ozolaine Latvijas valsts_prezidents Raimonda Vējoņa apsveikums! 🇱🇻 #rēzeknesnovads #ozolainespagasts #latvija #apsveikumshttps://t.co/rVYWdOnwm3
5h
ozolaine Tuvojoties Ziemassvētkiem un gada nogalei rezeknes_novads @ozolaine pagasta bibliotēka grib pateikties čaklākajiem… https://t.co/rm73MZiq1J
19h
ozolaine Prieks un azarts, ❄️ par hokeja sezonas uzsākšanu rezeknes_novads @ozolaine Ritiņu ciemā! 🥅⛸🏒 Īpašs paldies, Gunt… https://t.co/Wy9pVntp8p
ozolaine Decembra sākumā 90.gadu jubileju nosvinēja ilggadēja Ozolaines pagasta darbiniece Vera Stepanovna Belova! 🌸 Materi… https://t.co/2BWUEKrcv0
ozolaine Adventes vainagā deg pirmā svecīte, ir palikušas trīs nedēļas līdz Ziemassvētkiem. Arī rezeknes_novads @ozolaine O… https://t.co/NmSXx9OIID
ozolaine Do you remember when you joined Twitter? I do! #MyTwitterAnniversary https://t.co/x3spnwkd4z
ozolaine Decembra numurs ir klāt! Lasi mūsu mājas lapā, vai rezeknes_novads @ozolaine bibliotēkā! #rēzeknesnovads… https://t.co/TOVKfZRDGW
ozolaine Ozolaines senioru kluba “Uguntiņa” veltījums Latvijas 100-gadei. Pagasta karte – no idejas līdz realizācijai. 🇱🇻 Pa… https://t.co/mvTu9OX6Ye
ozolaine Vēsture! 1947.gada 7.februāra Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija LĒMUMS Nr.978 “Par vietējās nozīmes ceļu tit… https://t.co/fjSRuXaCmZ
ozolaine Ozolaines Tautas namā ienāk pirmās Ziemassvētku gaidīšanas vēsmas. Vakar ozolainieši rosījās un veidoja savus Adven… https://t.co/6bNCv4Rx8L
ozolaine Ziema tuvojas! ☃️#rēzeknesnovads #ozolainespagasts #ziema #aizloga ❄️ @ Ozolaines pagasts https://t.co/fKLCpnRVw3
ozolaine Jauns ieraksts:"Sagatavosimes Adventes laikam!" https://t.co/9yAM78sawb
ozolaine Jauns ieraksts:"Ar īpašām sajūtām sirdīs..." https://t.co/q58g4i27TH
ozolaine Jaunas grāmatas @ozolaine bibliotēkas plauktos – lielisks iemesls, lai apmeklētu bibliotēku! 📕📗📘 Rudens un ziemas… https://t.co/5qtsndBgNe
ozolaine No 2018.gada 26.novembra līdz 28. decembrim notiks rezeknes_novads Attīstības programmas 2019. - 2025. gadam projek… https://t.co/f6S6Uoa5bP
ozolaine Ar vēstījumu par dzīves patiesajām vērtībām… Novembra vidū Ozolaines Tautas namā viesojās žurnāliste, sabiedriski… https://t.co/faWzmORYct
ozolaine Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Liepu pamatskolas skolēnu pašpārvalde organizēja fotoizstādi “Mana zeme - Lat… https://t.co/TbYcI3VjMf
ozolaine @rezeknesnovads 25 pagastu vietā turpmāk būs četras pagastu apvienības! https://t.co/a2h4Swib8f https://t.co/LvZwvwCPHH
ozolaine Latvija sākas ar katru no mums, mēs katrs esam #Latvija . Mēs esam daļa no 110 Latvijas novadiem; mēs esam daļa no… https://t.co/jZsTL50UC0
ozolaine Jauns ieraksts:"Uzmanību! Svarīgs paziņojums par bērnu jaungada dāvanām!" https://t.co/Ns4E7FZiCg
ozolaine RT @VairaVF: Valsts prezidenti novēl: Būt lepniem, ticēt sev un turpināt veidot stipru Latviju https://t.co/bzjziegXX5 https://t.co/bzjzieg

Pasākumu kalendārs

Afiša

 lv100

kontakti

AVIZE

 facebook logo  instagram twitter logo dr lv youtube logo

 


 

muza logo


 

logo BAKA


alaas
RTA

BTA2017


zirgi beksos


Bernu mantas-page
cukrasatalog
VPG Ambient 
eiespejas logo
ep 190x190

knab
 
 
Copyright (c) Ozolaines pagasts 2013-2018