Kad sirdis pukst vienā ritmā daudzus gadus…

FaceBook  

Muravjovi

Rēzeknes novadā jau daudzus gadus tiek piekopta tradīcija maija mēnesī pulcēt vienuviet Rēzeknes novada zelta kāzu jubilārus, kā arī pārus, kas svin dimanta kāzas un citas nozīmīgas kāzu jubilejas. Šogad laimīgo pāru vidū bija arī Jeļena un Feodors Muravjovi no Ozolaines pagasta Ritiņiem. Ar maigumu, labsirdību un mīlestību ir piepildīti viņu acu skatieni un sirds saka priekšā, ka viņu starpā valda saticība un harmonija… Par godu šim īpašajam notikumam, devāmies ciemos pie Jeļenas un Feodora, lai uzzinātu par viņiem ko vairāk!
Pastāstiet lūdzu katrs par sevi, par savu bērnību, jaunību…

Muravovi
Feodors: Es piedzimu Balbišos (tādi Rēzeknes novadā ir trīs), tajos, kas agrāk atradās Ružinas pagastā, bet tagad jau- Sakstagala pagastā. Tēvs bija kara invalīds, strādāt nevarēja, dzīvojām ļoti nabadzīgi. Pabeidzu vidusskolu Ciskādos, Ružinas pagastā. Skolā klājās labi, bija labi skolotāji, prata labi paskaidrot mācību vielu. Piemēram, matemātikas skolotājs bija tāds- ja tu stundas laikā kaut ko nesaprati, sliktu atzīmi nelika, bet noteikti, obligātā kārtā bija jānāk uz individuālu nodarbību pēc stundām, kur tad skolotājs vēlreiz centās mācību vielu paskaidrot, līdz audzēknim pavisam viss bija skaidrs. Vēlāk jau mani klasē dēvēja par “klases matemātiķi”. Un es uzskatu, ka tas ir tieši pateicoties mūsu matemātikas skolotājam. Šo cilvēku vienmēr atceros! Jo- vai nu skolotājs vienkārši atnāk un izdara prasītā minumumu, vai arī viņš izliek visu sevi un pacenšas, lai bērni apgūtu viņa priekšmetu! Kad pabeidzu skolu, devos armijā. Tiku dienēt ne pavisam labos apstākļos- man bija jāsargā īpaši smagus noziegumus izdarījušas personas. Šāda specrežīma iestāde bija vienīgā visā padomju savienības teritorijā. Patiesībā tas bija bīstami, tur aizgāja bojā daudzi cilvēki, daudzi zaldāti. Toties pēc šīs “prakses”, atnākot no armijas, mani uzreiz paņēma strādāt milicijā, kur nostrādāju 2 gadus, jo arī milicijā tiku strādāt ne pārāk labvēlīgos apstākļos. Gaigalavā vēļ bija vācu armijas karaspēka daļas- tur ne strādāt, ne dzīvot nebija droši. Jebkurā brīdī tevi varēja nogalināt, tāpēc ilgi tur nebiju gatavs palikt. Vēlāk 2 gadus strādāju dzeldzceļa stacijā. Pēc tam- iepazinos ar savu sievu. Viņa bija torņu kravas celtņa operatore. Bet mani uzaicināja par torņa celtņu montieri. Tā mēs kļuvām par kolēģiem. Bet vispār mēs jau bijām pazīstami pirms tam. Sakarā ar to, ka montiera profesijā bija regulāri jābraukā komandējumos un reti biju uz vietas, Jeļena mani pierunāja uzteikt šo darbu, es viņai arī paklausīju un aizgāju uz Slaukšanas aparātu rūpnīcu strādāt, kur nostrādāju līdz pat pensijas vecumam. Jāsaka, ka sirdij lielāks gandarījums tomēr bija strādāt iepriekšējā uzņēmumā un dot savu ieguldījumu māju celtniecībā, jo bija sajūta, ka tieši mēs darām ko tādu, kas cilvēkiem dod nepārprotamu labumu dzīvē, un tas deva gandarījuma sajūtu.
Jeļena: Es augu ar mammu, tētis nomira agri. Mammai bija viena roka. Izmācījos skolā, savukārt pēc tam mamma mani aizsūtīja mācīties par šuvēju. Bet man šūšana nepavisam nepadevās, nespēju to darīt. Un tieši šajā laikā notika uzņemšana mācībām par torņu celtņu operatoru, tur es arī devos. Apguvu šo prasmi un šajā jomā arī sāku strādāt. Pirmā celtne manā darba praksē bija skola Preiļos. Vēlāk pārsvarā pa Rēzekni strādāju, bija lielas brigādes, mazi un ļoti lieli projekti. Jāsaka, ka pa manu darba mūžu esmu ar savu darbu piedalījos vismaz trešās daļas Rēzeknes daudzstāvu ēku celtniecībā, tai skaitā- gan dzīvojamās ēkas, gan skolas, gan- slimnīca, lopbarības rūpnīca, viesnīca. Un es nebiju vienīgā sieviete, kas darīja tādu darbu, patiesībā sievietes bija vairākumā pret vīriešiem. Sievietes labprātāk tika uzņemtas, jo tā bija drošības garantija, ka nebūs problēmu ar alkoholu, kas veicinātu darbu kavēšanos un dīkstāvi. Sāku es strādāt ar celtni, kura celtspēja bija 1,5 tonnas, pēc tam 3 tonnu, tad 5 tonnu, līdz tiku pie 8 tonnu celtspējas celtņa. Kad cēlām pirmās deviņstāvu mājas Rēzeknē, man bija jāstrādā uz ļoti augsta kravas celtņa. Kā tagad atceros, ka celtnī bija paredzēts sūtīt operatoru vīrieti, bet viņš atteicās strādāt tādā augstumā. Gāju es. Celtnis bija ārkārtīgi augsts, es no pirmās reizes nemaz nespēju uzkāpt augšā līdz kabīnei, jo gluži vienkārši palika bail. Līdz pusei torņa uzkāpju un kāpju atpakaļ lejā. Tikai no trešās reizes man izdevās sevi pārvarēt un uzkāpt līdz kabīnei. Darbs arī nemaz tik vienkāršs nebija- tev liekas, ka esi jau piebraucis pie kravas, nolaidis āķus, bet no apakšas sauc: “Vēl drusku tuvāk, vēl drusku pa labi vai pa kreisi!” Bija celtnes, piemēram, Rēzeknes slimnīca, ko cēla uzreiz no četriem stūriem, tad mēs reizē 4 celtņi objektā strādājām. Pa savu darba mūžu esmu apmācījusi arī daudzus mācekļus.
Strādāt uz celtņa patiesībā bija interesanti- jo lielāks celtnis bija, jo augstāk operators atradās, jo skaistāka panorāma pavērās uz pilsētu. No augsto celtņu kabīnēm varēja teju vai visu pilsētu pārskatīt, neaizmirstami skati pavērās. Ļoti skaisti no augšas izskatījās mirdzošie baznīcu torņi…
Feodors papildina: strādāt uz augstceltņa nevarēja katrs. Piemēram, kad celtnis paceļ smagu kravu, tas noliecas zināmā mērā arī pats- kuram mazāka dūša, tam kļūst neizturami bail, ka konstrukcija var apgāzties. Līdz ar to, ne visi varēja strādāt, citi meta mieru jau sākumā.
Jeļena atceras, ka reizēm bija jāceļ kravas arī smagākas par celtņa paredzēto kravnesības spēju, bet nebija izvēles iespēju. Viņai pašai bija gadījies celt tādu kravu- kaut arī viņa visu darīja ļoti lēnām un uzmanīgi, pārtrūka troses, kas turēja kravu, celtnis krietni sasvērās un maz trūka, lai apgāztos, taču viss beidzās labi. Ar laiku viņa pie šī darba pierada un vairs īsti neizjuta bailes nedz no augstuma, nedz specifikas. Kā viņa pati smej- es jau no bērnības pieradu kāpelēt pa kokiem un citam augstām vietām. Bet jau darba gados- pēc vairākām nedēļām atvaļinājumā, Jeļena smejas, jau apnika atrasties uz zemes un tā vien gribējās kaut kur uzrāpties augstāk, trūka šīs sajūtas. Kopumā šajā profesijā tika nostrādāti pāri par 30 gadiem.
Kā Jūs iepazināties?
Feodors: Man Rēzeknē nebija kur dzīvot un viena paziņa ieteica, ka “tajā un tajā” mājā tiek izīrēta gultasvieta. Tā nu es nonācu mājā pie savas topošās sievasmātes un topošās sieviņas. Liktenis bija lēmis atnākt uz šo vietu un palikt uz visiem laikiem. Sievasmāte man bija īsts zelts. Jutos tur labi, gluži kā mājās… Un par mājām tās arī kļuva!
Jeļena: Toreiz mēs dzīvojām ar manu mammu un manu mazo dēlu, kurš vēl bija zīdainis. Mans pirmais vīrs aizgāja bojā traģiskā negadījumā, tā mēs palikām mājās 2 sievietes un mazs bērns. Feodors, ienācis mūsu mājās, sāka mums palīdzēt. Laika gaitā, kad dēls paaugās, viņš sāka Feodoru saukt par tēti. Feodors viņu lutināja. Tā maz pamazītēm viņi tik tiešām ļoti satuvinājās.
Feodors: Sievasmāte, būdama ar vienu roku, pienu vadāja, kannas staipīja viena pati. Viņām sievietēm smagi bija vienām, man gribējās palīdzēt viņām.
Tā redzot, cik labi cilvēki ir blakus, cik labi un droši ir kopā vienam ar otru, laika gaitā radās mīlestība un ģimene…
Izveidojās ģimene, abi vecāki strādāja. Jeļenai un Feodoram bija savs labs, četristabu dzīvoklis. Ģimenē auga 2 dēli un 1 meita. Diemžēl šobrīd 1 no dēliem ir jau aizsaulē. Jeļena atzīst, ka mazmazbērnu viņiem vēl nav, bet ir mazmeita un mazdēls.
Ko Jums patīk darīt brīvajā laikā, ko patīk darīt kopā?
Jeļena: Īsti kopīgu aizraušanos mums nav. Feodoram ļoti patīk risināt sudoku mīklas, tāpat viņam ļoti patīk rakties zemē- dārzs un siltumnīca ir viņa sirdslieta. Viņš ļoti labprāt iet uz mežu pēc sēnēm, ogām, slotas pirtij gatavot, savukārt man patīk puķes, es rosos ziedu dārzā. Agrāk govis turējām, bet tagad jau mums veselība nav tik laba, lai pie lopiem strādāt. Arī Feodors pēdējos gados ir aizrāvies ar puķēm- viņš audzē gladiolas.
Feodors: Kad dodamies ciemos, vienmēr ir pašu audzētu ziedu pušķis līdzi, jo veikala puķes vāzēs ilgi nestāv, bet pašu audzētās- cita lieta!
Vai Jums ir kādas tieši Jūsu ģimenei raksturīgas tradīcijas, šo daudzo gadu laikā izveidojušās…?
Jeļena: Vienmēr visus svētkus esam svinējuši un svinam kopā. Pie mums ciemos nāk radiņi, mēs dodamies ciemos pie viņiem. Agrākajos laikos vispār visi kaimiņi, tuvāki un tālāki sanāca, piemēram, lai svinētu Līgo svētkus kopā- kur dega ugunskurs, tur visi arī pulcējās, neatkarīgi no tautības! Līksmojām, dziedājām kopā, dejojām! Patiesībā, regulāri pulcējāmies kopā, mums bija iecienīts kalns, tepat tuvumā, šī kalna galā mēs arī dedzinājām ugunskuru un labi pavadījām laiku.
Kāds ir noslēpums, ka 50 pāri gadus var dzīvot kopā?
Jeļena: Vajag dalīties ar otru, piedot otram. Tas jau nav nopietni, kad pāra attiecībās strīdas par katru sīkumu, bet no sīkuma izceļas pamatīgs skandāls, tā nedrīkst! Vajag prast viens otram piedot, visādi taču mēdz gadīties… Mans Feodors ir ļoti mierīgs pēc dabas, citreiz, kad sadusmojas, drīzāk pagriezīsies un aizies prom, nekā strīdēsies par kaut ko. Pēc tam, kad atgriežas atpakaļ, jau visu ir aizmirsis, atkal ir mierīgs un labā noskaņojumā.
Ko Jūs, kā pieredzējis, ilgus gadus laimīgi kopā nodzīvojis pāris, varētu novēlēt jaunajiem pāriem, kas tikai tagad dibina savas ģimenes?
Jeļena: Vajag viens otram prast piedot. Visas problēmas var pārrunāt, izrunāt, atrisināt, jo citādi nekas nesanāks... Piedot vajag, kad otram gadās kļūdīties dzīvē, ir taču dažādas situācijas. Kāda jēga no lamāšanās, kaušanās un briesmīgas konfilktēšanas… Citreiz, kad paskaties raidījumus televīzijā, nākas redzēt šausmīgas situācijas cilvēku attiecībās un atliek vien brīnīties, kā tā var dzīvot… kur cilvēkos rodas tik daudz nežēlīguma vienam pret otru… Tāpēc jaunajiem pāriem novēlam dzīvot saticīgi, visas neskaidrības izrunāt un prast viens otram piedot!!!

Ar Zelta kāzu jubilāriem sarunājās
Santa Ostaša
Ozolaines TN vadītāja

Materiāla puiblicēšana ir mutiski saskaņota ar Datu subjektiem!

ozolaine Aicinām uz MEISTARKLASI pie slavenās Latvijas… https://t.co/fIHg0Jfdao
ozolaine RT @rezeknesnovads: Rēzeknes novada pārstāvji piedalās starptautiskajā mūzikas festivālā Baltkrievijā https://t.co/38CcLaNsVE
ozolaine Jauns ieraksts:"Aicinām uz Ielīgošanas pasākumu Ozolaines pagastā!" https://t.co/aDfoVciw4j
ozolaine 2018.gada 22.jūnijā aicinām visus Ozolaines… https://t.co/j3m6izgjH8
ozolaine Informatīvā izdevuma @ozolaine jubilejas numurs! Lasiet mājas lapā par aktualitātēm https://t.co/6j6OM9pNFr https://t.co/6fWjTixVj2
ozolaine RT @BezTabuTV3: "To var formulēt, kā slepkavību ar iepriekšēju nodomu" Rēzeknes novadā bīstami elektrības vadi https://t.co/v4rSypo62x
ozolaine RT @LatgalesRegions: Pāvesta vizīte Latvijā: suvenīru izgatavotājiem iesaka saskaņot Franciska attēla izmantošanu https://t.co/A9UsWlDCCV
ozolaine @Zurnals_A12 Žurnālā citādi minēts! Kļūda? https://t.co/1agpRuaUML
ozolaine Konkursā “Latvijas sakrālais mantojums” finansējumu saņems arī @rezeknesnovads @ozolaine Kampišķu vecticībnieku lū… https://t.co/JF86imAulw
ozolaine Ozolaines Tautas nama senioru klubs "Uguntiņa"… https://t.co/XbhuLCYJBE
ozolaine Jauns ieraksts:"Ozolaines Tautas nama folkloras kopai “Zeiļa” jauni tērpi" https://t.co/ZXhBoubICh
ozolaine Jauns ieraksts:"Informācija par GISTAR pētījumu" https://t.co/oFZKSEWwVb
ozolaine RT @VSAA_LV: Izbraucot uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc - LV portāls https://t.co/cNXF2m5OEV
ozolaine Ozolaines TN teātra pulciņš, Liepu pamatskolas vokālais ansamblis "Mākonītis" un Liepu pamatskolas deju kolektīvs š… https://t.co/AG13iFXhea
ozolaine Aicinām piecgadniekus uz Ozolaines pagasta Bērnības svētkiem! Š.g. 3.jūnijā, pl.12.00 Ozolaines Tautas nams aicina… https://t.co/a75azUgaOr
ozolaine Aicinam NESEKOT MELUS un MUĻĶĪBAS izplatošiem… https://t.co/MgrW2qAgH8
ozolaine RT @VeikoSpolitis: Aicinu NESEKOT MELUS un MUĻĶĪBAS izplatošiem "ZIŅNEŠIEM"! https://t.co/5aPLi7dq8z via @labojam #viltuszinas https://t.co
ozolaine Aicinām @rezeknesnovads iedzīvotājus pieteikt ģimenes 3 nominācijās: „Aktīvākā ģimene”, „Izpalīdzīgākā ģimene”, „Dz… https://t.co/bqdGcxZdi1
ozolaine Jauns ieraksts:"Mātes diena Liepu pamatskolā!" https://t.co/h0Mn56Vswy
ozolaine Jauns ieraksts:"Rit pēdējās balsošanas stundas! ATBALSTI!" https://t.co/Rbs2xkwYRI
ozolaine OZOLAINES bērnudārzam "Jāņtārpiņš" vajadzīgs tieši Jūsu šīs dienas BALSOJUMS! Rit pēdējas strundas! Lūdzam nobalso… https://t.co/QfLBUmtwjw

Pasākumu kalendārs

Afiša

 lv100

kontakti

AVIZE

 facebook logo  instagram twitter logo dr lv youtube logo

 


 

muza logo


 

logo BAKA


alaas
RTA

BTA2017


zirgi beksos


Bernu mantas-page
cukrasatalog
VPG Ambient 
eiespejas logo
ep 190x190

knab
 
 
Copyright (c) Ozolaines pagasts 2013-2018